Nauda un veselība

Izrādās, ka neviens cilvēks nevar sevi uzskatīt par veiksminieku, ja nepievērš pienācīgu uzmanību savai fiziskajai veselībai. Cilvēki, bieži vien, upurē savu veselību, lai tiktu pie kārotā darba vai saņemtu augstāku amatu un nopelnītu nepieciešamo naudu. Bet, agrāk vai vēlāk, viņi saprot, ka tas nebija to vērts. Aiziet pensijā ar iespaidīgu bagātību, bet pilnīgi slimam, tas ir nežēlīgi. Tāpēc, visur vajag meklēt zelta vidusceļu, apsvērt visus par un pret.

Iemesli, kāpēc cilvēki nekad nesasniedz savus mērķus ir vienkārši – zināšanu trūkums, labas veselības vai nepieciešamās enerģijas trūkums. Cilvēks var gūt milzu panākumus, ja uzturēs savu ķermeni kārtībā, tieši tāpat kā savu psihi un saprātu. Tad, viņš varēs iegūt tādu veselību, ka varēs mierīgi strādāt pat sarežģītos apstākļos. Ja jūs dzīvojat kā lielākais vairums cilvēku, tad visticamāk, jūsu veselības stāvoklis, neatbilst tam posmam ceļā uz laimi, kurā jūs šobrīd vēlaties atrasties.

Sliktas veselības cēloņi, visticamāk, ir atkarīgi no dzīves veida, kuru mēs dzīvojam: no pārtikas, ko ēdam, no ūdens, gaisa, pareizas elpošanas, fiziskajām aktivitātēm, utt.

Cilvēks, elementāri nevar būt laimīga un veiksmīga personība, ja viņam ir slikta veselība. Bet, tiklīdz cilvēks iegūst optimālu veselību, viņam sāk parādīties vairāk enerģijas, viņš daudz dedzīgāk cenšas realizēt savus radošos plānus, viņš saprot, ka var tagad dzīvot spilgtu, krāsainu dzīvi, kā arī Låna 500. Vislabākais, ko jūs šobrīd varat izdarīt, tas ir pieņemt lēmumu, ka kopš šī brīža kontrolēsiet savu veselību.

Tagad parunāsim par vēl vienu, pašu svarīgāko veiksmes, bagātības, laimes, mīlestības un labklājības sastāvdaļu – garīgumu.

Lai arī cik dīvaini tas liekas, bet mums ir iemācīts, ka nauda nav saistīta ar garīgumu, neskatoties uz to, ka nauda tie uzskatīta par ļoti svarīgu faktoru, lai varētu realizēt savus dzīves mērķus.

Īstu bagātību cilvēks ir ieguvis tad, kad ir realizējies gan garīgajā, gan materiālajā jomā. Turklāt, ne vienu vien reizi, cilvēkiem, kuri nav garīgi attīstījušies, pieeja pie naudas, tiek noslēgta “tur augšā”. Tikai tagad, lūdzu, neminiet par piemēru lielos karavadoņus, tirānus, nelietīgos narkotiku tirgoņus un tamlīdzīgu publiku. Viņiem pieder liela nauda, bet kā jau visur, arī šeit eksistē savi izņēmumi. Šobrīd mēs runājam par cilvēkiem ar vidējiem ieņēmumiem.

Ko, no tā visa varam secināt? Nav vērts nest pasaulē to “naudas reliģiju, kura cilvēkam liedz attīstīties garīgi. Kā tas izpaužas? Ko nedrīkst darīt? Ka vajag izturēties pret naudu?

Pret naudu vajag izturēties ar cieņu, bet tajā pašā laikā, tai nedrīkst ļaut ņemt varu pār sevi, t. i. nokļūt atkarībā. Ja mums izdodas izveidot pareizu attieksmi pret naudu, pret sevi, pret pasauli, tad naudas trūkums jums vairs nav aktuāls un tad jūs varat atvērt sev ceļu uz bagātību.

Jūsu attieksme pret naudu ir ļoti svarīga pasaules saprašanas daļa. Jūs varat runāt visu, ko gribat: ka nauda jums ir ļoti svarīga, ka jums ir nepieciešams ļoti daudz naudas, bet tie visi ir tikai tukši vārdi, bet svarīgas ir tikai jūtas, emocijas, tēli, kas ir jūsu dvēselē un zemapziņā. Tā arī ir jūsu patiesā attieksme pret naudu.

Negatīvas, graujošas domas ar naudu noved pie zemām algām, atlaišanas no darba, naudas zaudējumiem, utt. un otrādi, radošas domas piesaista naudu jūsu dzīvei.

Vairāk informācijas meklējiet www.lanme.se.

Kā palūgt algas pielikumu?

Ekonomikas attīstības rezultātā, veidojas inflācija. Kaut gan ikdienā mēs to ļoti spēcīgi neizjūtam, cenas precēm un pakalpojumiem kāpj. Kaut vai ja salīdzinām ko par desmit eiro varējām nopirkt pirms pieciem gadiem un ko tagad, ir manāma ievērojama atšķirība. Tātad, ir tikai normāli, ja arī darba alga pieaug. Algas pielikumam principā vajadzētu būt darba devēja iniciatīvai, taču tā parasti nenotiek. Ja darbinieks pats neprasa, darba devējs neuzbāzīsies ar algas paaugstinājumu. Darbiniekam pašam ir jāuzņemas iniciatīva, taču ir jāzina, kā to labāk izdarīt.

Izvēlieties piemērotu mirkli

Pirmā svarīgā lieta, ir atrast piemērotu brīdi, kad lūgt algas pielikumu. Tas nenozīmē, ka jāgaida mirklis, kad priekšnieks būs labā omā, bet gan no finansiālā un ekonomiskā viedokļa piemērots brīdis. Piemēram, ja zināt, ka uzņēmumam priekšā lieli tēriņi, vai pašlaik liela daļa uzņēmuma līdzekļu ir investēti, algas pielikumu lūgt nav jēgas. Pirmais, ko darba dēvējums jums visticamāk atbildēs būs – zinām, ka algas vajadzētu pacelt, bet šajā konkrētajā brīdī tas nav iespējams. Noteikti vajadzētu novaktēt brīdi, kad uzņēmuma finanses ir vismaz vidējā līmenī un lielu tēriņu priekšā nav.

Neizmantojiet šantāžu

Viena lieta, ko pavisam noteikti nedrīkst darīt, ir šantažēt savu priekšnieku. Ļoti daudzi darbinieki to dara, kad lūdz algas pielikumu. Praktiski tas izpaužas kā solījums aiziet no darba, ja alga netiks pacelta. Daudzi darbinieki pat melo, ka viņiem jau izteikti labāki darba piedāvājumi un ka nu viņi gatavi iet prom. Jāatceras, ka darba devēji nav muļķi – necesito un préstamo urgente. Viņi šo stratēģiju atpazīs uzreiz, tāpēc izmantojiet to tikai un vienīgi tad, ja jums patiešām ir izteikts labāks darba piedāvājums.

Izdomājiet leģitīmu pamatojumu

Tālāk, lūdzot algas pielikumu, ir svarīgi ir izteikt pamatojumu, kas arī darba devējam likies gana svarīgs. Nekādā gadījumā kā pamatojumu neizmantojiet personīgās finanšu problēmas un naudas trūkumu. Tas nevienu neinteresē un tikai tāpēc, ka neprotat rīkoties ar naudu, vai arī tāpēc, ka jums notikusi kāda nelaime, vairāk jums neviens nemaksās. Jūs varat pamatoties, piemēram, uz jau minēto inflāciju, vai darba algu pieaugumu jūsu nozarē. Tas tiešām ir leģitīms pamatojums, kuram īsti nav pretargumentu.

Apbruņojieties ar faktiem

Vēl ļoti svarīgi ir ievākt informāciju un apbruņoties ar faktiem, pirms dodaties pie sava priekšnieka. Piemēram, ja kā argumentu izmantojat to, ka vidējās algas nozarē un amatā, kuru ieņemt ir daudz augstākas, tad pierādiet to. Nosauciet konkrētus uzņēmumus, amatus un darba algas. Ja pamatojaties uz inflāciju, tad arī nosauciet konkrētos inflācijas apjomus valstī un konkrētu preču grozu cenu pieaugumu. Ja faktus nezināsiet, tad jūsu darba devējam būs viegli visu atspēkot un beigās algu jums nepaaugstinās. Ir jārīkojas gudri un pārdomāti, nevis vienkārši jāprasa naudu, tāpēc, ka tā gribat.

Cik bīstams patiesībā ir alpīnisms?

Alpīnisms, kā jau daudz kas cits mūsdienās, kļūst arvien drošāks. Arvien vairāk cilvēkiem sasniedzot pasaules augstākās virsotnes, rodas izpratne par to, kā pareizi kāpt, ar ko rēķināties un kad apstāties. Tāpat arī tehnoloģiju attīstība ļauj nodrošināt labākas saziņas un vajadzības gadījumā arī meklēšanas iespējas, kā arī kāpšanas inventārs kļūst arvien labāks, kas atvieglo kāpšanu minilån, tomēr vēl joprojām nākas dzirdēt par alpīnistiem, kas iet bojā, mēģinot sasniegt kalnu virsotnes

Kāda ir situācija?

Neviena pasaules organizācija centralizēti neapkopo datus par nelaimes gadījumiem kalnos, taču ir skaidrs, ka ik gadu kalnos iet bojā vairāki alpīnisti. Daudzi arī gūst smagas traumas, apsaldējumus un apdegumus. Labā ziņa ir tā, ka par nopietnām traumām vai bojā gājušajiem kalnos mēs dzirdam arvien retāk. Ja pirms desmit vai piecpadsmit gadiem ik gadu gāja bojā ap 10 alpīnistiem, tad tagad šāds traģēdijas notiek retāk, bet alpīnisms vienalga ir ļoti bīstama aizraušanās.

Vai pie vainas ir alpīnistu neprofesionalitāte?

Iemesli tam, kāpēc notiek šādas nelaimes ir daudz, taču lielākajā daļā gadījumu pamatā pie vainas tomēr ir alpīnistu neprofesionalitāte. Daudzi alpīnisti pārvērtē savas spējas un tāpēc arī notiek nelaimes. Pat tad, ja kāpšanas tehnikas ir apgūtas perfekti, virsotnes ir jāpievar pakāpeniski. Daudzi alpīnisti no pāris tūkstošu metru augstiem kalniem uzreiz grib pievarēt Everestu, lai apliecinātu sevi. Pirmkārt, tas nemaz nav atļauts un otrkārt, ir gandrīz garantēts, ka šādā veidā virsotne tāpat netiks sasniegta. Vai nu alpīnists, saskaroties ar pirmajiem nopietnajiem šķēršļiem, dosies atpakaļ, vai arī pārvērtēs savas spējas un ies bojā kalnos. Par laimi, alpīnisti arī kļūst gudrāki un mācās no savu priekšgājēju kļūdām billån trods rki.

Daba tomēr ir neparedzama

Tomēr, ne vienmēr varam vainot tikai alpīnistus pašus. Kalnos dabas apstākļi ir ļoti skarbi un neparedzami. Sniega vētras, lavīnas un nogruvumi ir tikai daļa no briesmām ar kurām var nākties saskarties. Protams, arī šeit var vilkt paralēles ar profesionalitātes trūkumu, jo pieredzējušam alpīnistam jābūt gatavam uz visu. Alpīnistiem ir jābūt gataviem jebkādām dabas stihijām un viņiem jāprot rīkoties arī ārkārtas situācijās. Nepieredzējis alpīnists uzreiz kritīs panikā un, visticamāk, ies bojā.

Vai kāpšana ir tā vērta?

Jā, kāpšana ir bīstama, bet par spīti briesmām daudzus kalni vienalga vilina un viņi nespēj tam pretoties. Daudzi alpīnisti noteikti teiks, ka ir gatavi iet bojā kalnos, taču jums nav jābūt vienam no viņiem. Ja veltīsiet pietiekoši daudz laika gan teorijas, gans arī fiziskajiem treniņiem, kā arī pieveiksiet dažādas kalnu virsotnes pakāpeniski, pēc to sarežģītības līmeņa, vairums riska faktoru pilnībā izzudīs un pārējie ievērojami samazināsies. Protams, bīstamība vienalga pastāv, bet dzīve tāpat ir ļoti neparedzama ne tikai kalnos.

Lielā talka – cik naski šogad bijuši Latvijas iedzīvotāji?

Laiks skrien vēja spārniem un nupat aizvadītā Lielā Talka, kas norisinājās 22.aprīlī, jau pāris nedēļas kā pagājusi. Kā zināms, sabiedrībā valda dalīts uzskats par to, cik pozitīva un vajadzīga ir Lielā Talka. Viena grupiņa cilvēku uzskata, ka šis pasākums tikai motivē slinkākos pilsoņus mēslot kur pagadās, jo kā slavenajā interneta video vecā tantiņa reiz teica “Es zinu, ka varu mēslot, jo talkā manu papīru tāpat savāks, ne tā?!”. Otra grupiņa cilvēku uzskata, ka pasākums lieliski saliedē Latvijas iedzīvotājus un vienalga kāda ir tava tautība un dzimtā valoda – visi metas kopīgiem spēkiem attīrīt mūsu zemi Latviju.

Daudzi varbūt jau ir palaiduši garām, bet Lielās Talkas organizatori ir apkopojuši nelielu informāciju par to, cik tad šogad maisu salasīts, cik tonnu atkritumu savākts un cik litru zupas apēsts. Kā liecina oficiālā informācija, šogad, Lielajā Talkā savākts vairāk nekā 2100 tonnu atkritumu. Vēl jovairāk, šogad savākto atkritumu daudzums bijis krietni vien lielāks nekā visus iepriekšējos gadus. Vai tas nozīmē, ka turpināt mēslot un paši ēdam no šķīvjiem, kuros mēslojam?

Ja runājam par Lielās Talkas dalībnieku skaitu – talkas vietas, kā arī pašu talkotāju skaits šogad bijis daudz lielāks nekā 2016.gadā. Taču, ja rēķinam atkritumu daudzumu uz vienu talkas vietu, tad jāteic, ka tas ir samazinājies. Medijos jau izskanēja informācija, ka šogad talkas ietvaros, Latvijā sakoptas ap 2000 vietu. Uz šiem datiem gan nevar paļauties, taču Lielās Talkas organizatori lēš, ka šogad Latviju palīdzējuši sakopt ap 200,000 cilvēku, kas ir jauns talkas rekords.

Pozitīvi, ka pēdējos gados dažas no talkošanās vietām kļūst par masveidīgu pasākumu. Kā stāsta paši talkotāji, pēc aktīvās tīrīšanas un strādāšanas, talkotāji arvien biežāk vienojas kopīgā dziesmā un dalās ar stāstiem, tādējādi šie sakopšanas svētki kļūst par sociālu satuvināšanās pasākumu.

Atšķirīgi no citiem gadiem, šogad Lielā Talka norisinājusies ne tikai Latvijā, bet arī citās Eiropas valstīs, kur uz dzīvi apmetušies aizbraucēji. Un jāteic, ka Lielā Talka visnotaļ veiksmīgi piesaistījusi ārzemju mediju uzmanību. Anglijas, Vācijas un Nīderlandes laikraksti ar skaļiem virsrakstiem savās avīžu lapās, uzteikuši latviešu entuziasmu un saliedētību. Nupat nosauktās valstis arī bija populārākas talkotāju vietas aiz Latvijas.

Pēc statistikas varam secināt, ka ar katru gadu kā dalībnieku, tā savākto atkritumu skaits krasi palielinās, kas ir pozitīvi. Jau izsenis ir pierādījies, ka Latvija un latvieši ir spēcīga nācija. Patlaban, esam vienīgā valsts pasaulē ar šādu ikgadēju pasākumu, kurā vienojas iedzīvotāji un palīdz sakopt savu valsti. Jau tagad Lielās Talkas organizatori ziņo, ka interesi par pasākumu izteikušas vairākas Eiropas valstis. Un kas zina – varbūt pēc pāris gadiem, Lielā Talka būs vienots pasākums visā pasaulē, kad cilvēki vienosies kopīgā darbā, lai sakārtotu un attīrītu savas mājas, ko saucam par planētu Zeme.

Pateicības video no Lielās Talkas organizatoriem par šī gadu darbu – https://www.youtube.com/watch?v=_7KfzCXRYns, kā arī šeit – http://www.feinkredit.com/