Cik bīstams patiesībā ir alpīnisms?

Alpīnisms, kā jau daudz kas cits mūsdienās, kļūst arvien drošāks. Arvien vairāk cilvēkiem sasniedzot pasaules augstākās virsotnes, rodas izpratne par to, kā pareizi kāpt, ar ko rēķināties un kad apstāties. Tāpat arī tehnoloģiju attīstība ļauj nodrošināt labākas saziņas un vajadzības gadījumā arī meklēšanas iespējas, kā arī kāpšanas inventārs kļūst arvien labāks, kas atvieglo kāpšanu minilån, tomēr vēl joprojām nākas dzirdēt par alpīnistiem, kas iet bojā, mēģinot sasniegt kalnu virsotnes

Kāda ir situācija?

Neviena pasaules organizācija centralizēti neapkopo datus par nelaimes gadījumiem kalnos, taču ir skaidrs, ka ik gadu kalnos iet bojā vairāki alpīnisti. Daudzi arī gūst smagas traumas, apsaldējumus un apdegumus. Labā ziņa ir tā, ka par nopietnām traumām vai bojā gājušajiem kalnos mēs dzirdam arvien retāk. Ja pirms desmit vai piecpadsmit gadiem ik gadu gāja bojā ap 10 alpīnistiem, tad tagad šāds traģēdijas notiek retāk, bet alpīnisms vienalga ir ļoti bīstama aizraušanās.

Vai pie vainas ir alpīnistu neprofesionalitāte?

Iemesli tam, kāpēc notiek šādas nelaimes ir daudz, taču lielākajā daļā gadījumu pamatā pie vainas tomēr ir alpīnistu neprofesionalitāte. Daudzi alpīnisti pārvērtē savas spējas un tāpēc arī notiek nelaimes. Pat tad, ja kāpšanas tehnikas ir apgūtas perfekti, virsotnes ir jāpievar pakāpeniski. Daudzi alpīnisti no pāris tūkstošu metru augstiem kalniem uzreiz grib pievarēt Everestu, lai apliecinātu sevi. Pirmkārt, tas nemaz nav atļauts un otrkārt, ir gandrīz garantēts, ka šādā veidā virsotne tāpat netiks sasniegta. Vai nu alpīnists, saskaroties ar pirmajiem nopietnajiem šķēršļiem, dosies atpakaļ, vai arī pārvērtēs savas spējas un ies bojā kalnos. Par laimi, alpīnisti arī kļūst gudrāki un mācās no savu priekšgājēju kļūdām billån trods rki.

Daba tomēr ir neparedzama

Tomēr, ne vienmēr varam vainot tikai alpīnistus pašus. Kalnos dabas apstākļi ir ļoti skarbi un neparedzami. Sniega vētras, lavīnas un nogruvumi ir tikai daļa no briesmām ar kurām var nākties saskarties. Protams, arī šeit var vilkt paralēles ar profesionalitātes trūkumu, jo pieredzējušam alpīnistam jābūt gatavam uz visu. Alpīnistiem ir jābūt gataviem jebkādām dabas stihijām un viņiem jāprot rīkoties arī ārkārtas situācijās. Nepieredzējis alpīnists uzreiz kritīs panikā un, visticamāk, ies bojā.

Vai kāpšana ir tā vērta?

Jā, kāpšana ir bīstama, bet par spīti briesmām daudzus kalni vienalga vilina un viņi nespēj tam pretoties. Daudzi alpīnisti noteikti teiks, ka ir gatavi iet bojā kalnos, taču jums nav jābūt vienam no viņiem. Ja veltīsiet pietiekoši daudz laika gan teorijas, gans arī fiziskajiem treniņiem, kā arī pieveiksiet dažādas kalnu virsotnes pakāpeniski, pēc to sarežģītības līmeņa, vairums riska faktoru pilnībā izzudīs un pārējie ievērojami samazināsies. Protams, bīstamība vienalga pastāv, bet dzīve tāpat ir ļoti neparedzama ne tikai kalnos.